2018. gada 27. oktobrī Savienotās Valstis satrieca antisemītisks naida noziegums
Bruņots vīrietis iegāja Tree of Life sinagogā Pitsburgā, Pensilvānijas štatā un nogalināja vienpadsmit nevainīgus ebrejus, kuri svinēja sabatu. Tieši pēc sešiem mēnešiem kāds šāvējs atklāja uguni Sandjego Chabad sinagogā. Šī apšaude prasīja vienas sievietes dzīvību un vēl divas tika ievainotas. Apšaude Pitsburgā ir nosaukta par “traģiskāko antisemītisko uzbrukumu Amerikas Savienoto Valstu vēsturē.”
Tomēr traģiskie notikumi Pitsburgā un Sandjego diemžēl nav uzskatāmi par izolētiem incidentiem. Arvien pieaugoša agresīva antisemītisma vilnis pārņem visu pasauli. Saskaņā ar Pretapmelošanas Līgas (Anti-Defamation League) datiem, “antisemītisku incidentu skaits ASV 2017. gadā palielinājās par 57% — tas ir lielākais reģistrētais pieaugums gada laikā un otrs lielākais pieaugums kopš ADL 1979. gadā sāka apkopot šādus datus.
Kā radies antisemītisms?
Antisemītisms, ko sauc par “vissenāko naidu”, pastāv jau tūkstošiem gadu. Sociālie komentētāji, gan jūdi, gan pagāni, ir nākuši klajā ar neskaitāmām teorijām par to, kāpēc antisemītisms joprojām pastāv. Taču viņi aizmirst pašu galveno iemeslu: antisemītisms ir velna izdomājums.
Kad Dievs aicināja Ābramu kļūt par savas izredzētās tautas tēvu (1. Mozus 12:1–3), jūdu tauta kļuva par sātana naida objektu. Lai neļautu Dievam lietot mūs kā savas pestīšanas rīkus, sūtot jūdu Mesiju, velns ir mēģinājis iznīcināt jūdu tautu visos laikmetos un visdažādākajos veidos,
Diemžēl viens no viņa pretīgākajiem paņēmieniem ir Baznīcas izmantošana naida veicināšanā pret jūdu tautu. Atskatoties uz mūsu vēsturi, jāsecina, ka tos, kuri vajāja mūsu senčus, esam sliekušies uzskatīt par īsteniem kristīgās ticības pārstāvjiem. Nesen ortodoksālā jūdaisma rabīna Jakova Volbes podkāstā izskanēja šāds viedoklis: “Naids pret jūdiem ir kristīgās teoloģijas pamatprincips.” (The Jewish History Podcast by Rabbi Yaakov Wolbe, Episode 25: A History of Christian Anti-Semitism Part 1. Starting circa 11:20. https://rabbiwolbe.com/history-christian-antisemitism-part-one).
Attiecībā uz jūdu un kristiešu attiecību tumšo pagātni rabīnam Volbem ir taisnība, taču viņš maldās attiecībā uz evaņģēlija patieso būtību un Jēzus personību. Ješua (Jēzus), tāpat kā Viņa sekotāji, bija jūds!
Tātad ir skaidrs, ka starp tiem, kuri apgalvojot, ka seko Ješuam, tomēr vajāja ebreju tautu, un patieso Mesijas vēsti, ir jābūt atšķirībai.
Izpētīsim Jaunās Derības mācību un to, kādā veidā Ješua patiesā vēsts apgāž antisemītisma apgalvojumus.
Vai Jaunā Derība ir antisemītiska?
Pirmkārt, ir svarīgi norādīt, ka Jaunā Derība ir jūdu grāmata par jūdu Mesijas dzīvi un mācību, ko sarakstījuši jūdu tautas pārstāvji. Ješua ir jūds. Viņa mācekļi un lielākā daļa Viņa agrīno sekotāju, kā arī Jaunās Derības sarakstītāji bija jūdi, iespējams, izņemot Lūku. Viņi pildīja Toras priekšrakstus, pielūdza Dievu templī un sinagogās, un svinēja jūdu svētkus. Tomēr atsevišķas Jaunās Derības rakstu vietas ir tikušas nepareizi interpretētas, lai veicinātu antisemītismu.
Tāpat ir svarīgi atcerēties, ka ne jau jūdu tauta nogalināja Mesiju. Jāņa 10:18 Ješua sacīja Saviem sekotājiem: “Neviens to nav Man atņēmis, bet Es to atdodu pats no Sevis.” Viņš brīvprātīgi atdeva savu dzīvību, jo mīlēja pasauli un jo īpaši savus jūdu tautasbrāļus.
Jaunā Derība iebilst pret antisemītismu
Vērīgi lasot Jauno Derību, atklājas, ka Mesija bija īsts jūds, kurš patiesi mīlēja savu tautu un Israēlu. Kad pie Viņa vērsās kāda pagānu sieviete, Ješua atbildēja: “Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm” (Mateja 15:24).
Brīdī, kad Ješua sastapās ar jūdu valdības vīru asu noraidījjumu, Viņš parādīja, cik ļoti Viņš pārdzīvo un jūt līdzi savas tautas stāvoklim, sacīdams: “Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauj praviešus un nomētā ar akmeņiem tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reižu Es gribēju sapulcināt ap Sevi tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš saviem spārniem, bet jūs negribējāt” (Mateja 23:37). Un, kad Viņš tika sists krustā starp diviem zagļiem, viņš lūdza žēlastību reliģiskajiem vadītājiem un tiem jūdu kopienas pārstāvjiem, kuri pieprasīja Viņa nāvi: “Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara” (Lūkas 23:34).